Atkritumu mazināšana, sugu noteikšana, Baltijas jūras aizsardzība >>> ZPZ#083

<<< Raksti un pasākumi >>>

1. Iespējām bagātie ceļi atkritumu mazināšanai un apsaimniekošanai
“Tāpāt kā uz Romu ved vairāki ceļi, arī ilgtspējīgai bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanai iespējami dažādi risinājumi. Manuprāt, tos svarīgi attīstīt paralēli, lai ikviens iedzīvotājs iespējami ērtā veidā organiskās vielas izmantotu kā resursu, nevis ar tām padarītu vēl smagāku jau tā augošo atkritumu apsaimniekošanas rēķinu un savu ietekmi uz vidi. Esmu apkopojusi vairākas iniciatīvas atkritumu apjoma mazināšanai no Francijas, un dažas no tām noteikti iederētos arī Latvijā.” Lasi vairāk https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/iespejam-bagatie-celi-atkritumu-mazinasanai-un-apsaimniekosanai-14267021

2. Kā samazināt pārtikas atkritumus
“Cik daudz mēs izmetam un kāda ir situācija pasaulē 33–50% no visas pasaulē saražotās pārtikas nekad netiek apēstas. Tas nozīmē, ka cilvēki atkritumos izmet aptuveni vienu trešo daļu no visas pārtikas, kuru ikdienā iegādājas. Latvijā ik gadu atkritumos nonāk aptuveni trešdaļa saražotās pārtikas, un vairāk nekā pusi atkritumos izmet mājsaimniecības. Katrs Latvijas iedzīvotājs atkritumos izmet 122 kg pārtikas.” Lasi vairāk https://www.zerowastelatvija.lv/post/ka-samazinat-partikas-atkritumus

3. Kā sadot bietē bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem
“Rīgā parādās brūnie konteineri, kuros var likt bioloģiski noārdāmos atkritumus. Nu jau to ir apmēram 1000. Ko tajos likt un kā šādu konteineru iegūt pie savas mājas? Galu galā, kāpēc tas vispār būtu jādara? Un vai visai Latvijai vajadzētu savas ābolu serdes likt atsevišķā konteinerā?” Lasi vairāk https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/ka-sadot-biete-biologiski-noardamajiem-atkritumiem-14267016

4. Sugu noteicējs Cerambyx
“Entomologs Uģis Piterāns par Dabasdatu filtru un to, kam viņam pietiks kukaiņu Nebūt ne katram bioloģijas studentam lemts izkopt to spēju, ko šī zinātne piedāvā – spēju lasīt dabā kā atvērtā grāmatā. Palasot ierakstus Latvijas Nacionālā Dabas muzeja entomologa Uģa Piterāna blogā, kļūst skaidrs, ka Uģim tas ir izdevies, un arī tam neprofesionālim, kuram laimētos doties dabā kopā ar vienu no pašlaik azartiskākajiem Latvijas zaļajiem jeb lauka biologiem, viņš spētu radīt atvērtās dabas grāmatas sajūtu. Gluži tāpat, kā Uģis to dara portālā Dabasdati.lv ar segvārdu Cerambyx, noteikdams citu vērotāju iesūtītās sugas. Neraugoties uz apskaužamu noteikšanas ātrumu, ne vienmēr viņš to pagūst izdarīt uzreiz pēc tam, kad novērojums ir iesūtīts Dabasdatiem, jo vasarā dažreiz pat visu nedēļu no vietas pavada sugu medībās. Šovasar priecīgs atradums Uģim bija gultas blakšu suga, kas dzīvo čurkstu ligzdās, bet vienu no šāgada mērķiem – ieraudzīt savas galvenās pētāmās grupas, blakšu, 400 sugas – gan laikam neizdošoties piepildīt.” Lasi vairāk https://dabasdati.lv/lv/article/sugu-noteicejs-cerambyx/

5. Kopienas dārza “Audz” lekciju cikls. 4.lekcija
Lekciju cikls tapis Siguldas novada pašvaldības līdzfinansētā kultūras projekta “Kopienas dārza “Audz” attīstība” ietvaros Skaties https://www.youtube.com/watch?v=HXcI6R2QZeE

6. DABAS UN KLIMATA SKATUVE sarunu festivālā LAMPA – no sarunām par to, kas ir dabisks līdz stāvizrādei par klimatu
“Latvijas Dabas fonds sarunu festivālā LAMPA šogad piedalījās kopā ar Vides risinājumu institūtu un divas dienas ar dažādām diskusijām, aktivitātēm, ātrajiem randiņiem un stāvizrādi piepildīja mājīgo “Dabas un klimata skatuvi”. Pasākumi, kuri norisinājās arī tiešsaistē, bija skatāmi sarunu festivāla LAMPA mājaslapā un Latvijas Dabas fonda “Facebook” platformā. No šīs nedēļas visas sarunas un diskusijas skatāmas Latvijas Dabas fonda YouTube kanālā. Pirmā diena “Dabas un klimata skatuvē” sākās ar prāta spēlēm “LAMPAs klimata čempions”, kurās dalībniekiem bija iespēja pārbaudīt zināšanas par dabas un klimata tēmām un laimēt klimatam draudzīgas balvas. Dalībnieki pēc jautājumu atbildēšanas bieži uzkavējās, lai pārspriestu un uzzinātu vairāk par atbildētajiem jautājumiem un iesaistītos diskusijās ar Latvijas Dabas fonda darbiniekiem un klimata ekspertu. Prāta spēles “LAMPAS klimata čempions” norisinājās trīs reizes dienā.” Lasi vairāk https://ldf.lv/lv/article/dabas-un-klimata-skatuve-sarunu-festivala-lampa-no-sarunam-par-kas-ir-dabisks-lidz

7. Aicinājums arī Latvijas valdībai, ieņemt aktīvāku lomu reāla Baltijas jūras aizsardzības plāna iztrādāšanā Helcom ietvaros
“The HELCOM Contracting Parties have over the last year revised the BSAP set to be adopted by all Baltic Sea countries and the European Union on the 20 October 2021. The updated plan suggests 200 actions to be rolled out over the course of the next nine years aiming to prevent further deterioration of the Baltic Sea. Certain measurable targets are particularly positive e.g. allocating at least 30% Marine Protected Areas across the Baltic Sea by no later than 2030, including at least a ⅓ to be strictly protected and the national nutrient input ceilings setting clear thresholds to be achieved by individual countries by no later than 2027 to reduce eutrophication. Yet, apart from these clear commitments, the remaining actions fall short and lack the sense of urgency that is now essential. Concrete political targets are the only way to shift away from the current trajectory of cumulative, negative impacts from human activities towards actions to improve the Baltic Sea environment.” Lasi vairāk http://zalie.lv/aicinajums-ari-latvijas-valdibai-ienemt-aktivaku-lomu-reala-baltijas-juras-aizsardzibas-plana-iztradasana-helcom-ietvaros/#more-3435

Abonē Zaļo pārmaiņu ziņas, lai ik nedēļu saņemtu svaigākos zaļā dzīvesveida jaunumus savā e-pastā
ZPZ abonementi vienu reizi nedēļā savā e-pastā saņem aktuālākos jaunumus par zaļā dzīvesveida aktualitātēm Latvijā un pasaulē šādās kategorijās: permakultūra / ilgtspējīga saimniekošana, dzimtas mājvietu kustība, ekokopienu un ekociematu iniciatīvas, visa veida zaļā dzīvesveida pasākumi, raksti, intervijas un publikācijas par zaļo dzīvesveidu. Abonē ZPZ šeit: https://bit.ly/zpz_pieraksts