Eiropas enerģijas krīze

Diez vai saprātīgam vērotājam tas būs kāds pārsteigums, ka mediju un režīmu īstenotā histērija vienmēr ir aizsegs kaut kam, kas cilvēkam parastajam nav jāsaprot vai jāredz.

Tātad rīt bija prese pasludinājusi karu – nu labi, gaidām karu. Šodien jau ASV paziņo, ka karu uzvarērusi un Krievija tomēr neiebruks. Tikmēr varam arī padomāt par to, ko īsti viņi grb aiz tā noslēpt, jo paralēli vīrusa histērijai tepat Eiropā ir arī pamatīga enerģētikas krīze, kur, protams, vainot vajag Krieviju, visu novelt uz KF prezidentu un paziņot, ka jāliek sankcijas – rezultātā vismaz būs kaut kāds izskaidrojums gaidāmai energoresursu katastrofai, kas Eiropā briest ne jau tikai pēdējo gadu vai divus, bet krietni sen.

To, ka amerikāņiem arī vajag iegrūst Eiropu dziļā krīzē un risināt savas politiskās problēmas, arī var labi redzēt un saprast. Bet pašas Eiropas neprātīgā zaļā politika un īstermiņa risinājumu meklēšana ir novedusi pie 330% cenu pieauguma pagājušā gadā vien, kas savukārt noved pie straujas dzīves līmeņa pazemināšanās un valstis atkal spiestas tērēt desmitiem miljonus eiro, lai kaut kā kompensētu patērētājiem straujos rēķinu pieaugumus – un to arī var atļauties darīt tikai bagātākās – pagaidām. Tai pat laikā ASV par katru cenu cenšas nepieļaut Nord Stream līnijas aktivizēšanu, kas ļautu Vācijai un pārējai Eiropai saņemt gāzi pa tiešo, apejot korumpēto un nacisma pārņemto Ukrainu. Kāpēc Vācija negrib nekādu karu  – jo 50% no tās gāzes importa jau tagad sastāda Krievijas gāze. Taču arī tur, tāpat kā ikvienā valstī, ir dažādi korporatīvie klani un struktūras, daļa no kuriem joprojām ir tendēti pakalpot amerikāņiem un process šobrīd ir iesprūdis – ASV šī kara kurināšana un Eiropas izpostīšana, vainojot Krieviju, ir ļoti vajadzīga un nepieciešama.

Kā zināms, pie visa vainīgs Kremlis un nekad nav bijis citādi, taču tā ir pašas Eiropas politika daudzu gadu garumā, kas to ir novedusi tādā stāvoklī, kā šodien. Vismaz 20 gadus ir bijusi ne tikai absurdā zaļā politika, bet arī destruktīvi centieni pielāgot gāzes iepirkumus tā saucamam ‘brīvajam tirgum’, kas ir īstermiņa līgumi un neprognozējamas cenas – aizvietojot pirms tam esošo ilgtermiņa sistēmu, kas nodrošināja stabilitāti un paredzamas izmaksas. Un jau pagājušā gadā viņiem pašiem iestājās šoks par to, ka pēkšņi gāzes krājumi strauji izsīkst un cenas lido debesīs. Nu pareizāk teikt, šoks tas bija iedzīvotājiem, ne jau tiem, kas apzināti šo kārtējo mākslīgo krīzi apzināti arī radīja.

Šajā visā ir arī saprāta balsis – piemēram, Kolumbijas klimata skolas dibinātājs Jason Bodorff, kas aicina nevainot KF Eiropas enerģijas krīzē, rakstot, ka vienalga lai kas notiek Ukrainā, tam tuvākajā laikā nebūs nozīmes un ja arī gāze plūst no Krievijas, šī pašas Eiropas īstermiņa politika turpinās pieļaut neparedzamus kāpumus un kritumus cenās un krājumos. Taču kā redzam, tad tas viss ir vairāk kā pietiekams iemesls sociāliem nemieriem un politiskā klase, neatkarīgi no tā, saprot viņi to vai nē, īstenībā sēž uz pamatīgas pulvera mucas. Jo tad, kad cilvēku vairums vienkārši vairs nespēs samaksāt neprātīgos rēķinus, tad viņus vairs nevarēs dalīt špricētos un nešpricētos, tad ielās ies visi un var sākties pamatīgi grautiņi. Protams, atkal jau var sazīmēt dziļākos globālistu plānus, kas arī ir tādu grautiņu izraisīšana un cilvēku padarīšana par pilnīgi nabadzīgiem un atkarīgiem no visa veida subsīdijām, taču vai tas tā īsti strādās un vai to var kontrolēt, tas ir pamatīgs jautājums.

Tādā ziņā plāns par to, ka nekas mums nepiederēs un mēs būsim laimīgi zem Farmas substancēm jau nav atcelts – taču to var atcelt tādā veidā, ka tiek pārtraukta visa veida histērijas kurināšana un tie elementi, kas tīšu prāt veicina šo haosu, īsteno zaļo afēru  – tie visi ir pie varas esoši kaitnieciski elementi ar vārdiem un uzvārdiem jebkurā valstī. Nevis vicināties ar Ukrainas karogiem, bet vienoties ar Krieviju par ilgtermiņa gāzes līgumiem vismaz uz 5 gadiem – tas ir risinājums, lai Eiropa nenosalst tuvākos gados, taču neprātīgie kara vanagi un histēriķi par to negrib ne dzirdēt, tā vietā viņi sūta uz Ukrainu ieročus un karavīrus, lai slāvu tautas viena otru slepkavotu, notiktu apvērsums pašā Krievijā, varētu to saskaldīt un pievākt resursus par velti, kā tas bija 90tajos.

Tas Rietumu plāns taču arī nav atcelts un tas ir vienmēr viņu dienas kārtībā.  Diemžēl tas ir lemts neveiksmei un jo ilgāk turpināsies šī histērija, jo smagāk no tā cietīs vienkāršie iedzīvotāji – to, ko nevarēja sagraut feik vīrusa histērija, to no maciņiem izņems enerģijas un pārtikas krīze un atkal vainīgs būs nevis režīms, kas ar piedalīšanos globālistu zaļajās un zilajās afērās izposta cilvēku dzīves, bet, protams, Putins.

Domājiet, kamēr tas vēl nav aizliegts.

A. Vasiļevskis