Piedošanas terapija

Nav nekāds noslēpums, ka visu slimību pamatā ir negatīvas enerģijas klātbūtne orgānos, šūnās, smalkajos ķermeņos, kuru ļoti bieži saražo pats cilvēks, dzīvojot duālismā, kurā stress, negatīvas emocijas ir daudzu ikdiena. Fiziska slimība vai diskomforts rodas tad, kad kāda cilvēka sistēma vai orgāns sāk vibrēt citā – zemākā frekvencē, kā kopējais organisms. Tad sākas disfunkcija.

Šeit ļoti svarīgi ir apzināties, ka viss ir enerģija, tai skaitā arī emocijas, dusmas, aizvainojums, bailes, skumjas. Tieši šo negatīvo enerģiju uzkrājums organismā arī ir par iemeslu tam, ka ar laiku tās sablīvējas tik ļoti, ka tas sāk izpausties kā fizisko orgānu deformācijas, jo katrai emocijai ir sava vieta un attiecīgs orgāns mūsu ķermenī.

Sablīvēšanās notiek tad, ja cilvēks neprot no šādām emocijām atbrīvoties, bet krāj sevī, apspiež. Bieži tas jau nāk līdzi kā pārdzīvojumi no iepriekšējām inkarnācijām, emocionāli satricinājumi, kas ir kā iekapsulēti kādā no orgāniem un visbiežāk ir par iemeslu dažādiem audzējiem, akmeņiem un tamlīdzīgiem spēcīgiem sablīvējumiem jau fiziskā plāksnē. Fiziskais ķermenis, kā zināms, tikai lasa informāciju no ēteriskā un sekojošiem smalkajiem ķermeņiem un reproducē tur esošo. Īsumā par to, kāda ir svarīgāko orgānu loma saistībā ar emocijām. Katram orgānam ir divas nozīmes – fiziskā un mentālā.

Aknas un žultspūslis. Fiziski atbild par toksīnu izvadi, A un D vitamīnu sintezēšanu – mentālā līmenī prieks/dusmas. Ja cilvēks ir dzīvespriecīgs, aknas būs veselas. Savukāŗt dusmīgam cilvēkam tajās uzkrājas sablīvēta negatīva enerģija – ne velti tautā iegājies teiciens, ka dusmīgs cilvēks spļauj žulti – tā tas tiešām arī ir.

Aizkuņģa dziedzeris. Fziski piedalās gremošanas procesos, cukura līmeņa regulācijā. Mentāli atbild par pašcieņu, pašpietiekamību. No šejienes izriet, ka tiem, kam ir problēmas ar mazvērtības kompleksu, sevis nepieņemšanu, zāģēšanu, attiecīgi negatīvās enerģijas uzkrājas šajā dziedzerī un sekas ir problēmas fiziskajā līmenī – arī cukura diabēts norāda uz ļoti spēcīgu mazvēŗtības kompleksu.

Kuņģis. Fiziski atbild par gremošanu, barības pārstrādi – mentāli tā ir sevis un pasaules pieņemšana tādai, kāda tā ir. Ja cilvēkam ir kuņģa kaites, tas nozīmē, ka dziļākajā līmenī viņš nav apmierināts ar sevi, ar pasauli.

Divpadsmitpirkstu un tievā zarna. Fiziski organismam nepieciešamo fermentu, barības vielu uzsūkšanās – mentāli – harmonija/disharmonija ar sevi, apkārtni, ar citiem.

Resnā zarna. Fiziski – ūdens apmaiņas procesi, izvades procesi – mentāli dzīves procesu pieņemšana/nepieņemšana, prieks vai bailes par to.

Nieres/Urīnpūslis. Fiziski urīna veidošana, izvade, filtrēšanas procesi. Mentāli – prieks par sevi un citiem, drošības sajūta vai bailes/greizsirdība. Šis ir tas orgāns, kurā mēdz uzkrāties baiļu enerģijas. Bailīgam cilvēkam būs problēmas ar šiem orgāniem.

Vairogdziedzeris/tīmuss/reproduktīvie orgāni. Fiziski hormonu regulācija, mentāli – visu procesu harmonija, vēlēšanās/nevēlēšanās dzīvot uz Zemes, bezcerība, bezspēcība, vēlēšanās atrasties kaut kur citur, “mājās”, ne uz Zemes.

Plaušas. Fiziski skābekļa piegāde organismam, mentāli – dzīve ar “pilnu krūti” vai tieši otrādi – skumjas, smakšana nepiepildītās ilūzijās. Tuberkuloze, pneimonija, bieži plaušu karsoņi raksturīgi tiem, kas nespēj sevi piepildīt, neredz jēgu dzīvē, nesaprot savus dvēseles uzdevumus. Atsevišķi jāizceļ astma – tas norāda, ka cilvēkam bijusi saistība ar maģiju enerģijām iepriekšējās inkarnācijās, kad pats ar tām darbojies, manipulējot ar citu brīvo gribu un tagad dvēsele to nožēlo.

Sirds/asinsrites sistēma/limfātiskā sistēma. Fiziski visu dzīvības procesu nodrošinājums, mentāli – dvēseles kopējais stāvoklis, spēja just un dot mīlestību.

Galva un nervu sistēma. Fiziski visu procesu regulators, mentāli – miers vai uztraukums.

Āda. Lielākais orgāns – fiziski aizsargfunkcija, jušanas funkcija u.c, mentāli – harmoniskas attiecības ar esošo vai tieksme pakļaut, augstprātība. Ādas slimību gadījumos parasti ir disharmonija ar vistuvākajiem dabas elementiem – 4 stihijām un to gariem. Tas saistās ar to, ka ir mēģināts ar tiem manipulēt, pakļaut, iepriekšējās inkarnācijās veicot maģiskas darbības vai tamlīdzīgi, vai arī pats cilvēks ir pakļauts maģiju, piebūrumu, noskaudumu ietekmei šajā dzīvē.Visu šo procesu regulators un ietekmētājs ir apziņa – no šejienes teiciens – visas slimības ir galvā. Tajā ir liela daļa patiesības.

Kāds tad ir visvienkāršākais un efektīvākais veids, kā atbrīvoties no šādiem uzkrājumiem un nepieļaut to veidošanos? Tā ir piedošana.
Jāatzīmē, ka tas bieži vien ir arī visgrūtākais. Pie kam, vissarežģītākais ir piedot pašam sev. Taču piedošana sev ir garīgās attīstības pamats, tas ir ceļš uz apziņas transformācijas procesu, tā ir atbrīvošanās no pagātnes sāpēm. Aizvainojums ir bloks uz jebkādu garīgo attīstību.

Starp citu, vārds imunitāte ir cēlies no latīņu vārda immunis, kura pamata nozīme ir būt atbrīvotam, nebūt obligāti pakļautam. Vai nav zīmīgi?

Taču mūsu ego izvirza iemeslus, kuru dēļ piedošana ir grūta, kā piemēram:Šis cilvēks ir pārāk stipri ieriebis, tāpēc pelnījis tikai naidu un nekad nebūs iespējams viņam piedotNeesi muļķis – ja reiz piedosi, viņš to izdarīs atkal.Ja piedosi, tad esi vājš.Ja piedosi, tad atzīsi, ka taisnība bija viņam, nevis tev.Tikai cilvēks ar zemu pašcieņu var piedot ko tādu.Ja nepiedosi, tas dos iespēju kontrolēt šo cilvēku, tādā veidā būsi aizsargāts.

Aizkavē piedošanu un jutīsies labi, zinot, ka vari atriebties. Nepiedošana dod tev varu par to, kurš nodarījis pāri.Piedot kādam, kas nodarījis tev sāpes, ir vienkārši muļķīgi. Ja piedosi kādam, tad viņš var padomāt, ka rīkojies pareizi. Piedošana ir tikai sliktas uzvedības attaisnošana. Un tā tālāk – katrs pats labāk zina, kādus iemeslus sev var izdomāt, lai izvairītos no piedošanas un turētu sablīvētās aizvainojuma enerģijas sevī. Ari uz šodienas zīmīgā datuma fona mēs atkal un atkal vērojam to pašu aizvainojumu, kas daudziem izpaužas vajadzībā nosodīt tos cilvēkus, kuri vienkārši iet atzīmēt sev nozīmīgu datumu. Okupanti, nelieši, kāpēc viņus nearestē utt. Tiek, kuri tā uzvedas, nevar cerēt uz labu veselību, tas vienkārši nav iespējams. Un šeit jau ir runa par visas tautas kolektīvās apziņas saslimšanu ar šo aizvainojuma vīrusu.

Tomēr, svarīgi ir atcerēties, ka piedošana nav vajadzīga tam vai tiem, kas jums nodarījuši pāri, bet pašam jums. Tajā brīdī, kad prāts jautā – bet kāpēc man būtu jāpiedod kādam, kas tik ļoti, nu tik ļoti ir nodarījis pāri, tad atcerieties, ka tas ir ego, nevis viedā dvēsele. Nav arī jāpārdzīvo, ka rezultāts nav tāds, kā gaidījāt, ja cilvēks atsakās piedod jums, tad viņš nav piedevis pats sev. Iespējams, ka viņš jūs nemaz nevēlējās apvainot. Jebkurā gadījumā, svarīgākais ir jūsu pašu sajūtas, negatīvo enerģiju sablīvējumu, dusmu un aizvainojuma atlaišana, baiļu transformācija.

Kā tas praktiski notiek un kas ir vienīgā patiesā, tīrā un reālā dziedināšana? Tikai patiess nodoms un tīrās gaismas, kā arī piedošanas jeb patiesās Kristus apziņas aktivizēšana – nē, tas nav baznīcas tēls, bet tā ir Apziņa, kas spēj piedot un dziļi sevi attīrīt līdz pat šūnām, kur tas viss ir sablīvējies un iekapsulējies.

Tieši tā arī ir jāizsaka nodoms, piepildīt visas šūnas, orgānus un sistēmas ar tīrās gaismas enerģijām, kuras pārstrukturizē negatīvās enerģijas frekvences uz pozitīvu – tikai tā ir īsta dziedināšana, darbs ar sevi, nevis kaut kādi muļķīgi rituāli – dziedināšana, tas ir saruna ar Augstāko. Bet tie, kuri nespēj savās domās, darbos un vibrācijās aizsniegties līdz tam, kuri kalpo melnajai hierarhijai, ir spiesti izmantot dažādus duālās pasaules egregorus, maģijas un visu to, kas nes tikai lielāku postu visiem tiem, kuru patiesās būtības nāk no Kosmiskā Radītāja.

Nevar ar zemu un netīru vibrāciju un maģiju enerģijām ‘izdziedināt’ tādu dvēseli, kuras dabiskā struktūra ir Dzīvības zieds un mīlestības vibrācijas, var tikai to izkropļot un pakļaut kontrolei, kas arī ir jebkādas melnās vai sarkanās maģijas un to darbinieku uzdevums.

Bet spēja piedot sev un citiem, tā ir brīnišķīga iespēja iztīrīt no sevis sablīvētās dusmas, naidu un bailes – piedošana, tas vienlaicīgi ir gan process, gan enerģētiska attīrīšanās daudzos līmeņos.

A. Vasiļevskis.