Toksiskās substances upēs

Kamēr pasaule bļaustās par špricēm un kariem un klimata afēru, tikmēr, saprotams, ka tā visa aizsegā tiek slēpts īstais kaitējums. Kas tad vēl ir īsta krīze pasaulē paralēli vakardien aplūkotam vitamīnu trūkumam pārtikā?

Tagad tam klāt var pievienot vēsti par to, la vairāk kā ¼ daļa pasaules upju ir piesārņotas ar toksiskām substancēm, ko turklāt ir izdarījusi Farmas industrija. Tās ir tās vielas, kas sastopamas dažādos medikamentos. Pētījumā atrasts, ka pasaules 258 upēs, kuras tika aplūkotas, sākot ar Temzu Londonā un līdz Amazonei Brazīlijā, ir atrodamas 61 farmācijas vielas pēdas. Un ¼ no šīm upēm kādas no šo visu substanču koncentrācijām ir atzīta par augstāku, kā tas būtu droši tur mītošiem organismiem – faktiski tā ir toksiska vide.

Starp šīm vielām sastopams gan popranolols, ko izmanto medikamentos sirds un asinsspiediena medikamentos, sulfametohazols, kas ir antiobiotiku sastāvā, ciproflohacīns, kas arī ir tāda pati viela, loratadīns alerģiju zālēs un daudz kas cits. Tas viss tur nonāk gan no cilvēku atkritumiem, gan nepietiekamas ūdens attīrīšanas dēļ. Par to, ka ūdeņos nonāk arī šādi Farmas produkti,bija zināms jau 20 gadus, bet par to nav bijis veikts tāda apjoma pētījums un uzraudzība bijusi tikai dažos atsevišķos apgabalos ASV, Rietumeiropā un Ķīnā.

Tagad ir daudz lielāka skaidrība par to, ka Farmas industrija nodara postu arī šādā veidā un visai dzīvai dabai, ne tikai atsevišķu cilvēku organismiem. Tagad taču okeānos nonāk vēl arī milzīgs daudzums masku un cimdu, kas mērāms miljonos tonnu un viss tas ir šīs afēras milzu postošais efekts, kura sekas vispār nav vēl prātam aptveramas, cik ļoti tas ir izpostījis visu planētu – taču par šīm lietām nevienā klimata konferencē taču nerunā. Šobrīd augstākā koncentrācija tam visam ir atrodama Pakistānā, tad seko Bolīvija un tad Eitiopija, savukārt praktiski vistīrākās upes no tā visa ir Venecuēlā, kur moderno medicīnu izmanto ļoti maz. Taču lai vai kā, viss tas tik un tā nonāk vienotajos visas pasaules okeānos un līdz ar to ietekmē mūs visus.

Tad ar ko īsti būtu jāsāk planētas glābšana, ja kāds to patiešām gribētu darīt – vai tā patiesi būtu Co2 izmešu kontrole, vai visu cilvēku nošpricēšana ar Farmas substancēm, vai tomēr kaut kas pavisam cits, proti, šīs industrijas stingra kontrole un piespiešana savus mēslus savākt pašiem – tas būtu īstais veids, kur izlietot savu miljardu sagrābto peļņu, izpostot gan dabu, gan cilvēku veselību, vai tad ne?

A.Vasiļevskis