Veselības noslēpums ārpus sistēmas

Kāds tad ir veselības uzturēšanas noslēpums, atmetot šprices un autoritātes, kur mēs to varam atrast sevī? Tas ir attiecībās. Un ne tikai ģimenē, bet daudz kur vairāk.

Lielākā cilvēces kļūda ne tikai patreiz notiekošajā, bet vispār šodienas sapratnē par notiekošo un slimību iemesliem ir tas, ka modernā medicīna un tās ietekmē nonākušie spītīgi turas pie Pastēra mikrobu teorijas, kas ir 19.gs versija par to, ka visas slimības izraisa kaut kādi mikroorganismi. Tieši tas pavēra ceļu gan antibiotikām, kas nogalina visas baktērijas, gan labās, gan derīgās un arī vakcīnām, kuru nolūks bija it kā pasargāt  no atsevišķām slimībām.

Bet tai pašā laikā dzīvoja arī cits francūzis, par kuru zināms daudz mazāk. Tas ir Klods Bernards un viņam bija cita versija, ka nevis vīrusi un baktērijas, bet gan apkārtējā vide ir svarīga. Mums apkārt ir tonnām mikroorganismu, tie mīt mūsu ķermeņos un bez tiem vispār nav iespējama fiziskā ķermeņa funkcionēšana, jo tie nodrošina arī zarnu trakta mikrofloras darbību, kas pati par sevi ir kā atsevišķa apziņa, kas spēj izraisīt atkarības un sajūtas, dodot signālus uz smadzenēm – līdz ar to cilvēkam faktiski ir trīs apziņas, ja pieskaita vēl Sirds Apziņu, kaut tā piemīt ne tuvu ne katram.

Šie mikroorganismi ir tādi kā starpnieki starp redzamo un neredzamo pasauli, jo daudzi saprot, ka ir fiziskā matērija, ka ir garīgā pasaule un tās nevar tikt atrautas viena no otras, jo katrā notiekošais iespaido abas – tas ir tas noslēpums, ko cilvēcei atņēma tie, kas skalda un valda pār pasauli – tāpēc ir divi grāvji – strikti materiālā zinātne bez garīgā piepildījuma un reliģija, kas ir tikpat atrauta no matērijas un realitātes. Bet zelta vidusceļš starp to netiek īsti mācīts un tas jāsaprot pašam, kā šīs pasaules savienot harmonijā, jo tieši tas ir veselības un laimes noslēpums, kas pēc būtības ir nekas cits, kā apziņas stāvokļi.

Un šī redzami/neredzamā pasaule, ko mēs neredzam ikdienā, bet ko tomēr var aplūkot ar mikroskopu, arī ir ārkārtīgi būtiska un nozīmīga šīs planētas ekosistēmas daļa, ar kuru mums ir kaut kādas attiecības – tikai mēs par to tādās kategorijās parasti nedomājam. Taču patiesas veselības un harmonijas noslēpums var tikt izteikts tieši tā – tās ir mūsu attiecības ar visu, kas mums ir apkārt. Ar planētas redzamo un neredzamo daļu, ar Dabu, ar visu, kas tajā ir un ar garīgajām dimensijām. Protams, visvienkāršāk ir saprast attiecības ar apkārtējiem, kas ir ikdienas sadzīve – vai nu cilvēki dzīvo saticīgi un harmoniski, vai arī strīdās un ražo negācijas.

To, ka vienu cilvēku klātbūtnē ir patīkami atrasties, citi savukārt nogurdina, kaitina vai pat izsūc enerģiju – tādas lietas gan jau būs piedzīvojis katrs. Mazliet sarežģītāk ir saprast attiecības pašam ar sevi – ar savu sirdsapziņu, raksturu, dvēseli un arī negatīvo daļu, egoismu un tamlīdzīgi, jo daudziem tā ir nemitīga cīņa starp šīm savām esības daļām. Īpaši skarbi tas izpaužas šodienas pasaulē, kad daudzi ir spiesti darīt lietas, kas viņiem iekšēji nepatīk – daudzi spiesti melot un klusēt, citādi var zaudēt darbu un iztiku, daudzi spiesti pazemoties un špricēties, jo draud tas pats – bet tas noved pie milzīgas iekšējas spriedzes un tas savukārt izpaužas kā depresija un niknums uz pasauli, bet tālāk seko orgānu kaites un tā joprojām – viss ir saistīts.

Nākamā attiecību daļa jau ir saprotama garīgi vairāk attīstiem cilvēkiem un tās ir attiecības ar apkārtējo vidi – ar planētu, kā mēs to uztveram, kā objektu vai kā dzīvu būtni, Māti mums visiem. Šis ir ļoti nozīmīgs faktors veselībai, jo mūsu ķermeņi sastāv no tiem pašiem elementiem, kas viss ir Dabā un slimības pa lielam ir tieši no disharmonijas ar to. Un šajā sadaļā ietilpst arī mikroorganismi – vai kāds no Jums ir domājis par to, kādas ir Jūsu attiecības ar viņiem? Sajūtas, par tiem domājot un zinot, ka tie ir arī ķermeņa dzīvības procesu nodrošinātāji? Šobrīd pasauli pārņēmusi viena vīrusa histērija un daudzi tikpat histēriski cenšas norobežoties, aizbēgt un izolēties no tā, kas jebkurā gadījumā ir Zemes dabiska sastāvdaļa – te nav runa tikai par šo vienu vīrusu – ir taču arī versija, ka vīrusu nav vispār, neviens nav izolēts nekad – ka saslimšanu patiesībā izraisa toksīni šūnās un tad organisms cenšas attīrīties.

Bet runa ir par ko vairāk, par harmoniju ar visu dzīvo un nedzīvo mums apkārt. Cilvēks, kas dzīvo bailēs un panikā no viena vīrusa, vai vispār no visiem mikroorganismiem un apkārtējiem cilvēkiem, kas tos varētu pārnēsāt, pēc definīcijas nevar būt vesels un ļoti bieži saslimst tieši ar to, no kā baidās. Tās ir elementāras lietas un te mēs atkal atgriežamies pie sākotnējās teorijas par to, ka svarīgākais ir apkārtējā un arī organisma iekšējā vide.

Tieši tāpēc, ja uzmanīgi paskatās to švakcīnu vēsturi, tad izrādās, ka visas tās slimības, ko tās it kā ir apturējušas, patiesībā jau strauji gāja uz leju pateicoties vienkārši apkārtnes izmaiņām, sanitāro un dzīves apstākļu uzlabošanās, ledusskapju izgudrošana un pasterizācijas process – ja tas viss nebūtu šodien, tad nekādas injekcijas neko neglābtu, dzīvojot mēslos un špricējoties, neviens nevar tikt vesels. Un otrādi, katra dzīvesveids un attiecības ar apkārtējo vidi nosaka to, kāpēc viens var saslimt ļoti smagi, bet cits vispār nemaz, kaut izraisītājs skaitās viens un tas pats. Jo ārstēt vajag cilvēku, nevis slimību un tas ir individuāls process, kāpēc arī nav iespējama kaut kāda universāla šprice, ko var durt visiem un gaidīt vienādu reakciju.

Ir tikai vienas universālas zāles un tā ir mīlestība. Sakārtojot attiecības ar sevi, apkārtni un visu planētu, mainās arī apziņas līmenis un tai skaitā arī attiecībā uz šo mikroorganismu pasauli – arī tās ir dzīvas būtnes un arī ar viņiem iespējams dzīvot draudzīgi – tas ir veselības un skaistas dzīves noslēpums. Vienotais apziņas lauks un vienotais Saprāts, kas caurstāvo visu – vai nu cilvēks ir tā daļa un harmoniski tajā iekļaujas, vai arī viņš ir ārdošo spēku varā un kalpo kam citam – tāds ir vienīgais dalījums, kas vienmēr ir pastāvējis.

Sajust to, ka viss dzīvais apkārt vibrē un atsaucas, ja cilvēks pats ir harmonijā ar visu esošo – tas jau ir tas viduslaiku ‘burvju un raganu’ noslēpums, par kādiem lamāja toreizējos zintniekus un zāļu sievas toreizējie ‘jaunie normālie’ Tagad tādas pašas raganu medības ir atkal atgriezušās un uz sārta grib dedzināt tos, kas spējuši nosargāt tādu dzīvesveidu un dabisko veselību. Bet vēža šūnas dabiski tīrā vidē nespēj vairoties un tāpat tas notiek arī sabiedrības un globālā mērogā, jo tos taču iztīrīs pati planēta.

A. Vasiļevskis